SIA "OK Būvmateriāli"
SIA "OK Būvmateriāli" darbību uzsāka 1998. gada martā un šobrīd ir viens no vadošajiem un pieredzes bagātākajiem būvmateriālu tirgotājiem Latvijā, kas darbojas četros virzienos:
*
Specializētie būvmateriāli.
"OK Būvmateriāli" pārstāv vairākus pasaulē plaši pazīstamus ražotājos specializēto būvmateriālu jomā (materiāli betonēšanai, ģeomateriāli, materiāli ceļu un tiltu būvniecībai, hidroizolācijas un betona remonta materiāli, materiāli industriālajām betona grīdām u.c.). Regulāri tiek sniegtas konsultācijas un rīkoti semināri par šo materiālu izvēli un pielietojumu, pieaicinot ražotājvalstu speciālistus.
*
Tradicionālie būvmateriāli.
"OK Būvmateriāli" realizē būvniecības objektu projektu apgādi ar nepieciešamajiem celtniecības un apdares materiāliem, nodrošinot to komplektāciju un piegādi visā Latvijā.
*
Armatūras apstrāde.
OKB Armatūras apstrādes rūpnīca nokomplektēta ar modernākajām armatūras apstrādes iekārtām, kas veic armatūras apstrādi pēc klientu pasūtījumiem.
*
Mazumtirdzniecība.
Ievērojami paplašināts un pilnveidots esošais būvmateriālu veikals-noliktava Piedrujas ielā 3d, Rīgā, kā arī atvērts būvmateriālu veikals-noliktava Zaļajā ielā 28, Jēkabpilī. Bez jau minētajiem būvmateriāliem veikalos iespējams iegādāties arī celtniecības instrumentus un piederumus, darba apģērbus, būvķīmiju u.c. preces.
"OK Būvmateriāli" - tā ir augsta kvalitāte, pasaules praksē pārbaudīti materiāli, konsultācijas un optimālākie risinājumi, kā arī pieredze lielākajos objektos Latvijā. Aicinām visus, kas ceļ, būvē un remontē, iepazīties ar mūsu piedāvājumu!
Avots:http://www.okbuv.lv/
Būvē ātri un slikti
Būvē ātri un slikti
Kvalitātes kritums ir likumsakarīgs: termiņi steidzina, celtnieku nav, bet pircējs grib ietaupīt
Celtnieku garantētā kvalitāte arvien biežāk pieviļ patērētāju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šogad saņēmis jau 44 sūdzības par nekvalitatīvu būvniecību. Centra speciālisti prognozē, ka sūdzību skaits strauji turpinās pieaugt.
B4.JPG (16744 bytes)
Pašlaik Latvijā mājas top gluži kā sēnes pēc lietus. Ne vairs jārauga īstais mēnesis, kad lietaskokus cirst, ne āderes jāpārbauda. Tomēr steigai ir arī savas sekas: no paaudzes paaudzē šīs mājas diez vai pārmantos
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.
"Tas ir tikai sākums," saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece. Igaunijā par būvniekiem jau tagad sūdzas krietni intensīvāk - tur trīs mēnešos saņemtas jau 37 sūdzības.
Rudens un ziema kā pārbaudījums
Sūdzību skaita pieauguma iemesli ir cieši saistīti ar straujo tirgus attīstību - pieprasījums pēc jaunbūvēm un remontiem ir arvien lielāks, būvniekiem jāiekļaujas termiņā, muļļāties nav laika, jo tad apsteigs konkurents, turklāt arī būvniecībā ir liels darbaroku trūkums: arī tie, kas pēkšņi kļūst par celtniekiem lielās algas dēļ, uzreiz nevar garantēt saimniekam perfektu darba kvalitāti - tam vajadzīga pieredze, un labs meistars nevar rasties vien no tā, ka viņam daudz maksā.
Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume piekrīt: būvniecības kvalitāte ir kompleksa problēma, kas sākas ar likumdošanu, saistās ar darbaspēku un beidzas ar pasūtītāja prasībām. Jā, liela daļa kvalificēto celtnieku ir devušies uz citām Eiropas valstīm, bet Latvijas būvnieku vidū ir nonākuši gadījuma cilvēki. Savu lomu spēlē arī pirktspēja: pasūtītājs izvēlas izdevīgāko piedāvājumu, bet firma, kas to apņēmusies izpildīt, dara, ko spēj, - izvēlas lētākos materiālus, lētāko darbaspēku, līdz ar to panākot īslaicīgāku kvalitāti.
S.Biksiniece stāsta, ka sūdzību skaits Latvijā krietni pieaug tieši rudens mēnešos un ziemas sākumā, kad cilvēki pamana, ka viņu jauniegādātajam vai jaunuzceltajam miteklim, piemēram, slikti veras logi vai pat caur it kā aizvērtiem logiem istabā plūst aukstais āra gaiss. Tāpat ziemā daudz spilgtāk var pamanīt slikti piegulošas durvis, citur līdz ar rudens lietavām sāk pilēt jumts utt. Pārsvarā patērētāji sūdzas tieši par nekvalitatīviem logiem un durvīm, bet ir arī citu veidu sūdzības. Kāda patērētāja prasījuma summa par mājas rekonstrukciju ir 20 tūkstoši latu, un šis prasījums jau nonācis otrās instances tiesā.
Par būvdarbu kvalitāti sūdzas ne tikai Rīgā, no kurienes šogad saņemti 27 iesniegumi. Līdzīgas problēmas ir visā Latvijā, turklāt PTAC pieļauj, ka cilvēki reģionos nesūdzas tikai tādēļ, ka domā: ko nu vairs - ja jau māju nopirku, pats vainīgs, ka kļūmes nepamanīju laikus.
PTAC arī atzīst: nav nozīmes, vai būvnieks ir labi zināma firma ar skanīgu vārdu vai maza celtnieku brigāde, - patērētāji sūdzas gan par vieniem, gan par otriem. Arī lielām firmām ar krietnu pieredzi gadās kļūmes, jo viņi savu darbu izpildei slēdz apakšlīgumus, par galīgo darbu kvalitāti tomēr atbildot paši.
Termiņš ir par īsu
Centra speciālisti ievērojuši: ir ļoti reti gadījumi, kad patērētājs par būvniecības kvalitāti sūdzas nepamatoti.
Ja cilvēks konstatējis, ka viņa iegādātā prece - māja vai dzīvoklis - ir brāķis, viņam vispirms jāvēršas pie darbu izpildītāja vai īpašuma pārdevēja, kas ir atbildīgs par kvalitāti. Ja atbildīgais nereaģē, patērētājs var vērsties PTAC, pievienojot iesniegumam visus pirkuma čekus, tāmi, saraksti ar darbu izpildītājiem utt. Patērētāju aizstāvju pieaicinātie eksperti pārbaudīs iesniegumu un vērsīsies ar prasību pie atbildīgās puses. Centra lēmums ir saistošs: ja patērētāju aizstāvji būvnieku atzinuši par vainīgu, tam jānovērš konstatētie trūkumi, ja ne - patērētājam radītos zaudējumus var piedzīt arī caur tiesu, un šādi gadījumi centra praksē jau ir.
Būvinženieru asociācijā atzīst: lielas problēmas rodas tad, ja būvfirma ir bijusi dibināta tikai dažu ēku uzcelšanai un laikus bankrotējusi. Patērētāju aizstāvji mierina, ka patērētājiem par savām tiesībām jācīnās arī šādos gadījumos, tomēr tas var būt visai pagrūti.
Patērētājs par būvniecības kļūmēm var vērsties PTAC divu gadu laikā no īpašuma iegādes vai tā remonta beigām. S.Biksiniece piekrīt, ka šis termiņš būvniecības kļūmju pamanīšanai ir krietni par īsu - tiem vajadzētu būt vismaz četriem gadiem, jo māja nav kurpes, kuras pērk dažām sezonām, ne mūžam.
Svarīgākais - līgums
PTAC atgādina: lai pierādītu savu taisnību, patērētājam ir vajadzīgs līgums ar pakalpojuma sniedzēju. Kad darbi būs pabeigti, sienas var būt šķībākas un visi krāni pilēt, bet, ja nebūs līguma, nebūs arī neviena, kas par kļūmēm atbild. Tādēļ jebkuras celtniecības vai remontdarbu laikā jāslēdz stingra vienošanās, kas un par ko atbild. Šāda vienošanās vajadzīga arī tad, ja cilvēks iegādājas dzīvokli: pircējam ir tiesības iegādāties kvalitatīvu preci, un par to atbild pārdevējs. Sarežģītāk celtniecības kvalitāti, iespējams, pieprasīt tad, ja dzīvokli iegādājas no fiziskas personas, bet to neapšaubāmi var prasīt no pārdevēja, kas ir juridiska persona.
Līgumā noteikti jāparedz, kas un kādā kārtībā atbild par būvniecības darbu kvalitāti. Turklāt jāprecizē arī būvniecības tāme. Lai gan mēdz teikt, ka būvnieki var izdarīt visu, izņemot divas lietas: iekļauties laikā un naudā, tā notikt tomēr nedrīkst. Būvnieki mēdz darīt arī tā: apņemties padarīt iecerēto, vienojoties par vienu summu, bet pēc darba uzrādot tāmi, kas krietni pārsniedz sākotnēji nolīgto. Patērētāju aizstāvji saka: tā notikt nedrīkst. Ja būvnieks jūt, ka izmaksas palielinās, viņam par tām ar pircēju jāvienojas darbu gaitā.
Pieaiciniet ekspertus!
Savulaik mājas būvniecība katram saimniekam bija liels notikums - māju cēla ne vien savam, bet vairāku paaudžu mūžam, un mājas būvniecība allaž bija nopietns lēmums. Tagad var ātri izdomāt, ātri uzcelt un... slikti dzīvot. Vecie, prasmīgie meistari noteikti šausmās saķertu galvu, ja pagājušajā gadsimtā viņiem kāds teiktu, ka māju var uzcelt pusgada laikā. Tagad tā notiek.
Patērētāju aizstāvji tomēr arī mūsdienās, kad reti kuram ir laiks gaidīt gadu, kamēr iestāvas mājas pamati un baļķis sagulst ar baļķi, iesaka būvniecības darbus rūpīgi pārdomāt. Gan māju būvējot, gan iegādājoties jau gatavu īpašumu, noteikti jāpieaicina kāds neatkarīgs eksperts, kas nejūsmos vien par krāšņajām tapetēm un spožajām flīzītēm, bet ar speciālista aci spēs jau laikus pamanīt tehniskas nepilnības. Patērētājs nedrīkst akli uzticēties tikai būvniekam, kas vienmēr teiks, ka viss ir labākajā kārtībā.
Būtisks patērētāju un to tiesību aizstāju trūkums ir tas, ka Latvijā nav vienotu būvniecības standartu, kādi, kā stāsta S.Biksiniece, ir, piemēram, Vācijā. Tur ir noteikts, kāda siena ir uzskatāma par taisnu sienu un kāda - par šķību.
Lolita Lūse
lolita.luse@lv.lv
Avots:http://www.lv.lv
Krietni sarukušas būvdarbu cenas
Pēc tam 2008. gada nogalē un šā gada pirmajā pusē būvdarbu cenas slīdējušas uz leju un pašlaik nonākušas 2007. gada 3. ceturkšņa līmenī. Par atskaites punktu (100%) CSP izmanto 2005. gada vidējās būvdarbu cenas. Kopš tā laika sasniegtais cenu līmeņa maksimums ir bijis 178,6%, bet šobrīd cenas noslīdējušas līdz 156,6%, kur tās atradās arī pirms diviem gadiem.
Salīdzinot šā gada 2. ceturksni ar 2008. gada 2. ceturksni, CSP konstatējusi būvniecības izmaksu samazinājumu vidēji par 10,8%. Procentuāli visstraujāk – par 20,9% – sarukušas celtnieku darba algas, bet būvmateriālu cenu sarukums par 7,6% palicis algu izmaiņām krietni iepakaļ.
CSP izvairās pavēstīt, kādas, pēc pašu uzņēmumu sniegtajām ziņām, tagad būtu darba algas celtniekiem. CSP Ražotāju cenu indeksu daļas vadītāja Tatjana Ballode Neatkarīgajai skaidroja, ka pieteiktās algas esot ļoti atšķirīgas dažādos uzņēmumos, kurus nosaukt statistiķi nedrīkst. Tādā gadījumā nav iespējams salīdzināt uzņēmumu sniegto informāciju ar tā darbinieku un citu celtniecībā iesaistīto personu pieredzi. Tiklīdz CSP izpaustu pašas aprēķināto vidējo algu celtniecībā, daudzi cilvēki varētu teikt, ka vidējais rādītājs nekādi neatspoguļo reālās algas. CSP izlīdzas, norādot algu izmaiņas procentos, nevis latos. Protams, arī katram celtniecībā palikušajam cilvēkam varētu būt savi priekšstati, vai viņa alga gadalaikā ir sarukusi par 1/5 daļu. T. Ballode precizēja, ka šīs algu izmaiņas attiecas tikai uz būvlaukumos, nevis kopumā celtniecības firmās strādājošajiem.
Vislielākā ietekme uz būvniecības izmaksu kopējo līmeni bijusi izmaksu kritumam transporta objektu būvē par 14%, kaut krasāko izmaksu kritumu piedzīvojusi rūpniecībai, lauksaimniecībai un tirdzniecībai domāto ēku grupa (–16,9%), kā arī ģimenes māju izmaksas (–16,2%). Šiem objektiem ir mazāka ietekme uz vidējo svērto rādītāju.
Šā gada jūnijā pret maiju būvniecības izmaksas ir sarukušas vidēji par 1,6%. Vidējam statistiskajam strādniekam nācies samierināties ar algas pazeminājumu par 2,4%. Būvmateriāli kļuvuši par 1,3% un mašīnu un mehānismu uzturēšana un ekspluatācija – par 1,2% lētāka.
Šā gada jūnijā pret 2008. gada jūniju būvniecības izmaksas samazinājušās par 13,5%. Arī šajā gadījumā izceļas vidējās algas kritums par 24,7%, kam seko būvmateriālu cenas (–9,1%) un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai (– 2,9%).
Avots:http://www.omvua.lv
Vienu no nākotnes dzinuļiem koksnes tirgum saskata "zaļajā būvniecībā".
ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Koksnes produkcijas komitejas vadītājs Johans Dengs uzsvēra, ka "zaļā būvniecība" ļauj būtiski samazināt enerģijas patēriņu. No vienas puses, kokmateriāliem, salīdzinot ar citiem būvmateriāliem, ir ļoti maza energoietilpība jeb, citiem vārdiem, to ražošanas procesā nav nepieciešami tik lieli enerģijas tēriņi. No otras puses, kvalitatīvi būvētu vai rekonstruētu ēku apsildīšanai ir nepieciešams mazāk resursu.
Dengs minēja, ka Vācijā no 2005. līdz 2007.gadam tika veikts apjomīgs eksperiments, pēc "zaļās būvniecības" principiem uzbūvējot un rekonstruējot vairāk nekā 2000 ēku. Rezultāti liecina, ka šā projekta laikā uz enerģijas izmaksām ir ieekonomēti pieci miljoni eiro.
Savukārt Kanādas Kvebekas Meža eksporta biroja pārstāvis Karls Ēriks Gertins (Carl Eric Guertin) atzina, ka kokam kā būvmateriālam ir vēl kāda priekšrocība - pēc ēkas rekonstrukcijas vai nojaukšanas vecie būvmateriāli nevis papildina izgāztuves, bet gan ir izmantojami enerģijas ražošanai. Līdz ar to koka būvmateriāliem ir daudz garāks dzīves cikls.
Viņš arī norādīja, ka koku var izmantot ļoti inovatīvi un pilnīgi aplami ir priekšstati, ka to var izmantot tikai vienģimeņu māju būvniecībai, visbiežāk laukos. Pretējo apliecinot kaut vai tas, ka nesen Londonā no koka paneļiem ir uzcelta deviņstāvu ēka.
Pašlaik koksnes produktu tirgus piedzīvo kritumu, ko sekmē krīze būvniecībā, kad pēc mājokļu tirgus spekulatīvo burbuļu plīšanas ASV, Lielbritānijā, Spānijā un vairākās citās valstīs ir būtiski samazinājušies celtniecības apjomi.
Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Meža produktu mārketinga vadītājs Edvards Pepke (Edward Pepke) atzina, ka pasaulē arvien vairāk attīstās tā saucamā zaļā būvniecība, kad māju celtniecībā tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli un galvenokārt jau koksne.
"To mēs saskatām kā jauno meža produkcijas tirgus dzinēju. Tāpat nozīmīgas ir klimata izmaiņu diktētās pārmaiņām, kuras prasa mainīt domāšanu enerģijas izmantošanā. Enerģija būs jāizmato daudz racionālāk. Pirmkārt, tas attiecas uz jaunajām ēkām, otrkārt, būs jāpārveido arī līdz šim celtās mājas," sacīja Pepke.
Viņš norādīja, ka Latvijā ir daudz padomju laikā celtu māju, kuras no enerģijas patēriņa viedokļa ir pilnīgi neefektīvas. "Veci logu rāmji, šķirbas durvīs un logos, izolācijas trūkums - šīs mājas ir celtas tad, kad nafta bija lēta un par enerģijas taupīšanu neviens neuztraucās. Tā dēļ mums pašlaik ir milzīgs daudzums šādu māju - ne tikai Latvijā, bet visā Centrālajā un Austrumeiropā, pat Rietumeiropā. Tādēļ "zaļās" mājas un veco māju rekonstrukcija var kļūt par patiesi nozīmīgu dzinuli visam tirgum," sacīja eksperts.
Pepke teica, ka "zaļajām mājām" nebūt nav jābūt dārgām lietām, tas var būt kaut kas ļoti vienkāršs. Piemēram, ceļot māju, izvietot logus pareizā virzienā, lai ēka būtu mazāk pakļauta vējiem. "Tās ir lietas, kuras daudz nemaksā, bet kuras atmaksājas ļoti ātri, samazinoties enerģijas patēriņam. Ja sākas "zaļo māju" būvniecība pietiekami lielos apjomos, tad arī samazinās to izmaksas," skaidroja Pepke.
Avots:http://www.omvua.lv
“Rīgas būvmateriāli”: mūsu klienti saņem pozitīvas emocijas!
Šā gada jaunums, ar ko lepojas firma, ir nesen izveidotā dārza nodaļa, kuras galvenie darbības virzieni ir dārza preču tirdzniecība un dārzu un apstādījumu kopšanas pakalpojumi.
Dārza preču nodaļa
“Rīgas būvmateriālu” veikalā.
Laikam nevienos laikos mūsu valstī nav notikusi tik strauja jaunu individuālo un daudzdzīvokļu māju celtniecība. Ir iepriecinošas cerības, ka daudzas ģimenes tiks pie mūsdienīgi plašiem, gaišiem un skaistiem mitekļiem. Cits pērk dzīvokli, cits – gatavu māju kādā no jaunajiem ciematiem, kuri arī Mārupē aug kā sēnes pēc lietus, cits izvēlas daļēji būvēt pats. Un nereti apjūk lielajā materiālu piedāvājumā. Var visu materiālu sagādi uzticēt speciālistiem, bet ir līgumi, kuros pats īpašnieks apņemas tos piegādāt. Tad ceļš ved uz būvmateriālu veikaliem, no kuriem vairāki atrodas arī Mārupes pagastā.
Šoreiz par vienu no tiem – par firmu “Rīgas būvmateriāli”, kas šogad jūnijā varēs svinēt 10 gadu jubileju, jo dibināta 1996. gadā. Sākotnēji būvmateriālu tirdzniecības firma atradās Torņakalnā, bet kad tur, paplašinoties piedāvāto preču klāstam, klientu skaitam un apgrozījumam, kļuva par šauru, tika tuvumā meklēta teritorija un nopirkts zemes gabals Mārupē. Tagad Mārupē atrodas gan administrācijas telpas, gan plašāks veikals, gan vairākas noliktavas. Paplašinoties tiek attīstītas arī servisa iespējas. “Rīgas būvmateriāli” nodarbojas ne tikai ar tirdzniecību, bet sniedz arī bezmaksas konsultācijas par būvmateriāliem.
Šā gada jaunums, ar ko lepojas firma, ir nesen izveidotā dārza nodaļa, kuras galvenie darbības virzieni ir dārza preču tirdzniecība un dārzu un apstādījumu kopšanas pakalpojumi.
RB izpildīs kompleksus pasūtījumus – piegādās augus, mēslojumu, kopšanai nepieciešamos darbarīkus. Agronoms sniegs konsultācijas par izvēlēto augu piemērotību augsnei un konkrētai augšanas vietai, ja nepieciešams, veiks augšņu analīzes.
Dārzu kopšanu piedāvā kā privātmājām, tā uzņēmumiem kā vienreizēju vai regulāru pakalpojumu. Šajos pakalpojumos ietilpst:
* Visu veidu zālāju uzturēšana, pļaušana, mēslošana. Ceļmalu apkopšana.
* Dzīvžogu mēslošana, apdobju veidošana un kopšana, atjaunojošā apgriešana.
* Viengadīgo un daudzgadīgo puķu dobju ierīkošana, atjaunošana un uzturēšana.
* Koku un krūmu apgriešana, vainagu veidošana.
Uz vietas veikalā var nopirkt dārzkopības darbarīkus, kūdru un telpaugu augsnes, minerālmēslus, sēklas un visu citu, kas nepieciešams dārza kopšanai. No stādu audzēšanas uz vietas gan RB ir atteikušies, jo apkārt ir pietiekami daudz dažāda sortimenta un labas kvalitātes stādu audzētāju un tirgotāju.
RB, protams, nav vienīgie, kas piedāvā šādus pakalpojumus, bet izdevīgāk ir atrasties pēc iespējas tuvāk klientam. Tāpēc mārupiešiem varētu būt izdevīgi izmantot tieši “Rīgas būvmateriālu” piedāvājumu.
Firmas “Rīgas būvmateriāli” direktors Ojārs Ozols:
“No lielajām firmām atšķiramies ar to, ka ar katru klientu strādājam individuāli. Mūsu klienti saņem pozitīvas emocijas. Cilvēkiem patīk individuālais serviss, kā arī iespēja nopirkt visus materiālus vienuviet – nu jau pie mums var iegādāties visu nepieciešamo: sākot no mājas pamatu būvniecības līdz pat dārza ierīkošanai un uzturēšanai.
Tie, kas pie mums bijuši, visbiežāk iegriežas vēl un vēl. Par mūsu klientiem nereti kļūst arī celtnieki, kuru darba devēji iegādājušies materiālus pie mums, piemēram, lūdzot konsultācijas, kā pareizāk uzklāt jumtu. Viņi savukārt varbūt ieteiks mūs nākamajam klientam.
Cenšamies piedāvāt tikai kvalitatīvu preci, jo gribam, lai pircēji atgriežas pēc jauna pirkuma, nevis ar sūdzībām. Ir bijuši arī kuriozi, kad klients sūdzējies par mūsu piegādāto produkciju, bet izrādās, ka celtnieki apmainījuši kvalitatīvos materiālus pret citiem.
Mēs vairāk nodarbojamies ar komplektāciju pēc pasūtījuma, nevis turam daudz preču uz vietas. Lielām noliktavām vajadzētu vairāk darbinieku, tas sadārdzinātu izmaksas. Protams, nelielus daudzumus preces, teiksim, dzīvokļa remontam, parasti iespējams nopirkt uzreiz.
Piedāvājam arī iespēju, iemaksājot avansu līdz 30% no pasūtījuma summas saņemt preci kaut vai pēc pusgada par pašreizējām cenām.”
Avots:http://www.aprinkis.lv
Ķieģeļi datorā
Līdz ar IT straujo attīstību apgriezienus uzņem arī tirdzniecība internetā. Turklāt interneta veikalos līdzās ierastajiem telefoniem un elektrotehnikai sāk parādīties arī būvmateriāli, kas pēdējos gados ir viena no Latvijā tirgotākajām precēm. Plusi tam ir iespēja samazināt izmaksas un ērtums, mīnusi - sliktās pircēju zināšanas par to, kas īsti viņiem nepieciešams Pionieris celtniecības materiālu tirdzniecībai virtuālajā vidē Latvijā ir interneta veikals www.stroibat.lv. Taču interneta sniegtās priekšrocības sāk izmantot arī tradicionālie veikalu tīkli - piemēram, Būvniecības ABC, tirdzniecības iespējas internetā izvērtē arī K-rauta. Tomēr eksperti norāda, ka, par spīti interneta veikalu popularitātes pieaugumam un tajos piedāvāto preču klāsta attīstībai, nav gaidāms, ka būvmateriāli virtuālajā vidē tiks tirgoti plaši. "Līdzīga situācija ir arī ārzemēs, kur pastāv interneta būvmateriālu veikali. Tur tādus izmanto tikai kādi 10% no visiem būvmateriālu pircējiem. Pārējie būvmateriālus labprātāk pērk parastajos veikalos," stāsta veikalu tīkla Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis. Interneta veikali varētu būt tikai viens no būvmateriālu pārdošanas veidiem, bet kā atsevišķs interneta veikalu segments tas, visdrīzāk, neizveidosies. Nezinītis veikalā Aptaujātie speciālisti vienprātīgi norāda, ka būvmateriālu tirdzniecība internetā nav populāra, jo mazajiem pircējiem, lai būvmateriālus iegādātos neklātienē, vajadzīgas specifiskas priekšzināšanas. Savukārt lielās būvkompānijas sev nepieciešamos celtniecības materiālus "pa tiešo" iegādājas no ražotājiem vai oficiālajiem izplatītājiem, vienlaikus iegūstot izdevīgākus nosacījumus lielo apjomu dēļ. "Jebkura kompānija, kura nodarbojas ar būvmateriālu tirdzniecību, ir domājusi par tirdzniecību internetā, taču dzīve rāda pretējo," atzīst V.Priedītis. Viņš skaidro, ka daudz cilvēku savu mājokļu remontu veic tikai reizi piecos gados. Savukārt laika posmā no viena remonta līdz otram tirgū parādās jauni būvmateriāli un jaunas tehnoloģijas, par ko "svētdienas remontētāji" nav informēti. Pieredze liecina, ka lielākā daļa pircēju, ierodoties būvmateriālu veikalā, pat skaidri nezina, ko pirks. "Lielu lomu pircēja materiālu izvēlē spēlē veikalā saņemtās speciālistu konsultācijas. Taču internetā tās iegūt nevar," piebilst V.Priedītis. "Būvmateriāls tomēr nav zāles pļāvējs, kas ir labi izprotama lieta visiem pircējiem un kura iegādei pietiek tikai ar bildes un tehnisko raksturlielumu apskatīšanu," atzīst arī Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Plešs. Tirdzniecība augs Neraugoties uz skeptiskajiem vērtējumiem, eksperti atzīst, ka ilgtermiņā būvmateriālu piedāvājums internetā pieaugs, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību internets kļuvis pieejams arī būvlaukumos. Tādēļ internetā pasūtīt pēkšņi aptrūkušos cementa maisus ir ātrāk un vieglāk, nekā braukt pašiem uz veikalu. Turklāt, kaut arī celtniecības materiāliem neparedz plašu izplatību tradicionālajos interneta veikalos, lielās būvmateriālu veikalu ķēdes tos arvien vairāk tirgos caur speciālām autorizētām sistēmām savās mājaslapās. Šāds pārdošanas veids varētu daļēji samazināt ar tirdzniecību saistītās izmaksas. "Tas, ka būvmateriālu ražotāji un tirgotāji internetu sāks izmantot kā vienu no preču piegādes kanāliem tiešsaistē, jau tagad ir skaidrs. Un, pat ja potenciālais pircējs internetā neiegādāsies nevienu no tur pieejamajiem būvmateriāliem, viņš ātrāk gūs priekšstatu par tirdzniecības vietās piedāvāto preču sortimentu un varēs precīzāk izvēlēsies, kurā no veikaliem iepirkties," stāsta V.Plešs. Savukārt pēc būvmateriālu interneta veikala www.stroibat.lv direktora Jāņa Saulīša teiktā, pie šādu sistēmu attīstības sākuši strādāt arī lielie būvmateriālu tirdzniecības tīkli. "Mēs jau tagad esam novērojuši, ka tādi veikalu tīkli kā Būvniecības ABC, Tapeks internetā sākuši izvietot savas preču datu bāzes. Sagaidāms, ka tas drīzumā izplatīsies arvien plašāk." Mērķis - mazie un vidējie būvētāji Pēc www.stroibat.lv vadītāja prognozēm, daļu būvmateriālu cilvēki kā līdz šim turpinās iegādāties specializētajos būvmateriālu veikalos. Taču tādas preces kā ķieģeļus, noteikta veida caurules, kabeļus, cementu un citus vienkāršus būvmateriālus saskaņā ar meistara sagatavoto sarakstu pasūtīs arī internetā. "Daļa cilvēku šādu iepirkšanos izvēlēsies ērtību dēļ, jo nebūs jāiet uz veikalu, nevajadzēs veikt pasūtījumu, bet vēlāk pašiem vest prom iegādāto preci," teica J.Saulītis, piebilstot, ka tāpat caur internetu cilvēki ar laiku sāks iegādāties dažādus būvniecībā izmantojamos elektroinstrumentus. Pēc www.stroibat.lv direktora domām, būvmateriālu iegāde internetā ar laiku iegūs cilvēku uzticību, un tā būs interesanta galvenokārt mazajiem un vidējiem būvētājiem, ar kuriem nestrādā būvmateriālu ražotāji vai izplatītāji un kuriem būvmateriālu cenas tradicionālajos veikalos šķiet par augstu. Pēc viņa teiktā, šādos gadījumos interneta veikalā piedāvātā būvmateriālu cena būs konkurētspējīgāka zemāku pārdošanas izmaksu dēļ. Savukārt, pēc veikalu tīkla Profs vadītāja Ģirta Vilciņa domām, tirdzniecība internetā varētu būt sava veida glābšanas riņķis tiem būvmateriālu tirgotājiem, kuri cīnās ar darbaspēka problēmām. "Protams, ja situācija ar darbaspēku neuzlabosies, uzņēmēji meklēs nestandarta risinājumus un tirdzniecība internetā varētu būt viens no krīzes risinājumiem, jo pašreizējā situācija tik tiešām nav normāla," viņš sacīja, norādot, ka tādējādi būvmateriālu tirgotāji arī no preču uzcenojuma varētu atskaitīt maksu par pārdevēja-konsultanta pakalpojumiem. Šaubīgie būvmateriālu tirgoņi Kamēr būvmateriālu tirdzniecība internetā attīstās samērā lēni, liela daļa veiklu darboņu tos aktīvi piedāvā internetā pieejamajos sludinājumu portālos. "Ja ielūkojas tādos portālos kā www.ss.lv vai citos līdzīgos, tur jau patlaban pārdošanā tiek piedāvāti dažnedažādi būvmateriāli, turklāt par ievērojami zemākām cenām nekā veikalos. Rodas vienīgi jautājums - kādēļ tā cena ir tik maza?" jautā Ģ.Vilciņš. Pēc Profa vadītāja domām, zemās cenas sludinājumu portālos, visticamāk, saistītas ar to, ka pārdošanai piedāvātā prece ir negodīgi iegūta. "Visticamāk, ka šādi būvmateriāli ir zagti no noliktavām, būvmateriālu fabrikām vai arī būvlaukumiem, citādu pamatojumu tik zemām cenām es neredzu," viņš sacīja, piebilstot, ka šādu preču izcelsmi vajadzētu pārbaudīt arī tiesībsargājošajām iestādēm.
Avots:http://www.diena.lv